Pētījums “Brīvs no bailēm”: izvērtējums 

Pērtiķmuīte / Mimulus

Loterijas rezultāti šeit.

2018. gada 31. augustā noslēdzās mūsu otrais zinātniskais pētījums, kura nosaukums bija “Brīvs no bailēm”. Pētījuma mērķis ir salīdzināt, vai Baha ziedu esenču (šajā reizē – pērtiķmutīte) iedarbība ir spēcīgāka par placebo līdzekļa iedarbību. Pētījumā tika aicinātas piedalīties pilngadīgas personas, kā arī vecāki ar saviem bērniem un pieaugušie ar saviem mājdzīvniekiem.
Dalībnieki pietikšanās kārtībā pēc nejaušības principa tika iedalīti divās grupās – viena lietoja pērtiķmutītes esenci, otri – placebo līdzekli. Abi preparāti garšas ziņā bija identiski, jo ziedu esences ir konservētas brendijā (tām nav specifiskas smaržas), savukārt kā placebo līdzekli mēs izmantojām brendiju. Sīkāk ar pētījuma norisi var iepazīties šeit.
Pētījumam saņēmām 210 pieteikumu. 30 pieteikumu jeb 14% neatbilda pētījuma nosacījumiem, tāpēc dalība pētījumā nebija iespējama (iemeslus sk. tālāk tekstā). 40 jeb 19% pieteikumu atbilda pētījuma nosacījumiem, taču pētījuma dalībnieki pētījumu nesāka (iemesli nav zināmi). 20 jeb 10% pētījumu sāka, taču noteiktajā laikā pētījumu nebeidza (iemesli nezināmi). 119 jeb 57% pētījumu sāka un beidza noteiktajā laikā, no tiem – 55 jeb 26% bija t.s. “placebo grupā” (pētījuma laikā lietoja placebo preparātu), savukārt 64 jeb 31% – t.s. “pērtiķmutītes grupā” (pētījuma laikā lietoja pērtiķmutītes ziedu esenci).

ATBILSTĪBA PĒTĪJUMA NOSACĪJUMIEM
Vispirms, iepazīstoties ar pieteikuma anketā aprakstīto situāciju, izvērtējām, vai pieteikums atbilst pētījuma noteikumiem. Šo soli ieviesām, balstoties uz mūsu pirmā pētījuma rezultātiem, jo secinājām, ka, pirmkārt, ne visi spēj atpazīt savas emocijas (domā vienu, taču realitātē ir kas cits) un, otrkārt, “pētāmais” emocionālais stāvoklis ir sekundārs – t.i. ja citi emocionālie stāvokļi netiek mainīti, “pētāmais” emocionālais stāvoklis nemaz nevar mainīties.
14% gadījumu dalība pētījumā tika atteikta. Iemesli:
1) 53% gadījumu runa ir par cita veida bailēm, kam nepieciešami citi augi:

  • bailes par tuviniekiem – sārtā zirgkastaņa: “Kad mani bērni dodas ārpus mājas, vienmēr baidos, ka kaut kas slikts nenotiek. Jo vairāk cenšos sevi nomierināt, jo lielākas bailes kļūst. Šķiet, ka baiļu brīžos esmu uzvilkta un ne par ko citu nespēju domāt.”, “Ja vīrs aizkavējas kaut par 10 minūtēm vai bērns neatbild uz vairākiem telefona zvaniem, jau galvā sāku izspēlēt dažādus visļaunākos scenārijus.”,
  • paniskas (nāves) bailes, panikas lēkmes – saulrozīte,
  • bailes zaudēt veselo saprātu – plūme: “Bail sajukt prātā”,
  • neobjektīvas un nepamatotas bailes – apse: “Man ir bail iziet ārā kāpņutelpā tumšajā dienas laikā. Šķiet, ka kāds pieskārsies vai satvers mani.”, “Bērnam bail no monstriem. Stāsta, ka briesmonis zem gultas, aiz aizkariem.”

2) 18% gadījumu nepieciešami citi augi (situācija nav saistīta ar bailēm): “Izvairās no rakstīšanas, jo vēl neraksta tik labi.”- lapegle, “baidās kļūdīties” – priede;
3) 18% gadījumu traucējošās izpausmes tiek skaidrotas ar bailēm, taču tās nav konkrēti novērojamas vai nav viennozīmīgas. Piemēram, grūtības iejusties bērnudārzā, nevēlēšanās gulēt vienam savā gultā “Man liekas, ka manam bērnam ir bail” vai mācību grūtības “Angļu valodā tikai raksta, nelasa, nebilst ne vārda. Par to jūtas ļoti slikti, dusmojas.”
4) 18 % gadījumu situācijas aprakstā vārds ‘bailes’ nemaz neparādās;
5) 5,5 % gadījumu situācija nav novērojama tagad, bet tikai skolas laikā (Baha ziedu lietošanas atslēgvārds ir “pašreiz”. Ja emocionālais stāvoklis nav novērojams pašreiz, iedarbība nav novērojama.);
6) 5,5 % gadījumu bailes ir sekundāras, respektīvi, lietojot pērtiķmutītes esenci, situācijas cēlonis nemainās, līdz ar to arī, iespējams, arī nav sagaidāma rezultāta: “Miega traucējumi ir tik apgrūtinoši, ka nakti sagaidu ar bailēm.”
Ja šķita, ka situācijā varētu palīdzēt pērtiķmutīte, taču situācija nebija viennozīmīgi skaidra, pieteikuma anketas iesniedzēji tika lūgti situāciju paskaidrot sīkāk. Šādu iespēju izmantoja vien retais.
Hipotēzes:
– pētījuma dalībnieki nebija rūpīgi iepazinušies ar pētījuma noteikumiem, kur tika uzsvērts, ar kāda veida bailēm pētījumā var pieteikties un ar kāda veida bailēm ne,
– bailes ir viena no pazīstamākajiem emocionālajiem stāvokļiem, ir viegli ar tām skaidrot jebkuras savas grūtības. Analizējot situāciju, tomēr jāskatās plašāk.
– priedes un lapegles negatīvie emocionālie stāvokļi (bailes no kļūdīšanās, bailes ko sākt/darīt, jo trūkst ticības sev) bieži tiek jaukti ar pērtiķmutītes negatīvo stāvokli (bailes no konkrētām un ikdienišķām lietām – naudas trūkuma, slimībām u.tml.),
– bailes rodas citu negatīvu emocionālu stāvokļu rezultātā, tāpēc nepieciešama aptverošāka situācijas analīze.

PĒTĪJUMS
Pētījuma izvērtējumā iekļauti tikai tie dalībnieki, kas pētījumu pabeidza noteiktajā laikā: kopā 119 dalībnieku: 79% pieaugušie (76% sieviešu un tikai 3 % vīriešu), 13% pieaugušie ar saviem bērniem un 8 % pieaugušie ar saviem mājdzīvniekiem. Tā kā “bērnu” un “mājdzīvnieku” grupa ir neliela, izvērtējums šajās grupās atsevišķi, šķiet, nav jēgpilns.

Lietošanas biežums ilgums. Pētījuma dalībnieki tika aicināti lietot saņemto līdzekli pa 4 pilieniem 4 reizes dienā – tas ir parastais ieteicamais lietošanas biežums. Jāuzsver, ka Baha ziedu terapijā lietošanas biežums un regularitāte ir būtiska rezultāta iegūšanai, taču tiek uzsvērts arī tas, ka lietošana ir individuāla. No pieredzes zināms, ka daudziem ir grūti izprotams, ko nozīmē “individuāli bieži”, tāpēc pētījumā tika ieteikts līdzekli lietot 4 reizes dienā. 75% dalībnieki pētījuma līdzekli lietojuši saskaņā ar norādēm. 2% – biežāk, 12% – dažas dienas retāk, 4% – 3 reizes dienā (visi šie lietošanas veidi ir pieņemami). Tikai 9% dalībnieku pētījuma līdzekli lietojuši retāk nekā trīs reizes dienā. Tātad 91% dalībnieku pētījuma līdzekli lietojuši pietiekami bieži, lai rezultātu varētu novērot.
Jāatzīmē kāds komentārs par līdzekļa lietošanas biežumu, kas apliecina pētījuma dalībnieces izcilo spēju novērot savas izjūtas, veikt secinājumus un atbilstošās darbības. Kāda placebo grupas dalībniece raksta šādi: “Sākumā bija tie 4 pilieni 4 x dienā, vēlāk retāk. Tā kā agrāk jau esmu lietojusi Baha ziedus, zinu, ka tie strādā, bet šajā gadījuma nekādu efektu nenovēroju, kas lika domāt, ka mana pudelītē nav pērtiķmutītes līdzekļa, un tas mazināja tās lietošanas motivāciju. Apmēram otrajā lietošanas nedēļā radās šīs pārdomas.”

Situāciju apraksti. Lai arī pētījuma dalībnieki tika lūgti aprakstīt situācijas, kurās viņi novēro bailes no konkrētām un ikdienišķām lietām, daudzas situācijas bija sarežģītākas, to risināšanai būtu nepieciešami arī vēl citi Baha ziedi. Tikai 29% aprakstīto situāciju, cik secināms no pieteikuma anketām, varētu risināt ar pērtiķmutītes palīdzību, savukārt pārējo 71% situāciju risināšanai nepieciešami arī citi Baha ziedi (bailes un satraukums par tuviniekiem (sārtā zirgkastaņa), bailes no kļūdīšanās, vajadzība izpatikt, nopelnīt atzinību, neesmu laba mamma, bailes no nosodījuma (priede), bailes no neizdošanās (lapegle, drudzenīte?), mistiskas bailes (apse), panikas lēkmes (saulrozīte), zaudējumi, operācijas (baltstarīte), lēmumu pieņemšana (žultszālīte ?), nespēja atrast savu īsto vietu profesijas realizācijai (lāčauza). Tāpēc, nosūtot pētījuma dalībniekiem noslēguma anketas, izejas situācija (ja tā bija sarežģītāka) tika nomarķēta informācija, kura varētu būt mainījusies, respektīvi, kurā var palīdzēt pērtiķmutīte (katrs augs Baha ziedu terapijā saistīts ar noteiktu emocionālo stāvokli, respektīvi, konceptu, kad tas var palīdzēt un kā). Pētījuma dalībnieki tika lūgti novērtēt pārmaiņas attiecībā uz šo marķēto informāciju.

PĒTĪJUMA IZVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI
Pētījuma izvērtējumā tiek iekļauti divi aspekti: 1) dalībnieku pašvērtējums un 2) pieteikuma un noslēguma anketu analīze. Pētījuma dalībniekiem, sākot pētījumu, bija jāapraksta (cik detalizēti vien iespējams) situācija (t.s. izejas situācija), kurā pašreizēja dzīves posmā izjūt bailes.
Savukārt, noslēguma anketā vēlreiz jāiepazīstas ar izejas situāciju, pievēršot uzmanību marķētajām vietām, un jānovērtē pārmaiņas. Kā arī jāpauž savas pārdomas par to, ko tad lietojis – pērtiķmutīti vai placebo. Pētījuma laikā mainījām vienu lietu. Saņemot atbildi “Situācija nav mainījusies, taču es domāju, ka lietoju placebo” (tātad, atbilde ar acīmredzamām pretrunām), noslēguma anketu papildinājām ar vēl vienu jautājumu par to, kas tad mudina domāt, ka ir pērtiķmutīte vai placebo.

Kā rāda pētījuma dalībnieku anketu apkopojums – atbildes uz jautājumu “Kā Jums šķiet, ko Jūs lietojāt, – Placebo līdzekli vai pērtiķmutītes ziedu esenci?”(respektīvi, dalībnieku pašvērtējums), lielākā daļa – 55% pareizi novērojusi un noteikusi to, kāds līdzeklis pētījuma laikā ir lietots. Jautājumi: 1) vai pašvērtējums sakrīt ar to, kas tiek rakstīts anketās? Vai pētījuma dalībnieki noslēguma anketā izvērtē izejas situāciju (respektīvi situāciju, ar kuru viņi pieteicās pētījumam)? 2) Vai ir iespēja novērot citas likumsakarības? Piemēram, kā pētījuma dalībnieku pieredze ar Baha ziedu terapiju sasaucas ar veiktajiem novērojumiem?

DALĪBNIEKU PIEREDZE AR BAHA ZIEDU TERAPIJU
Tātad, vai pieredze ar Baha ziedu terapiju ietekmē novērošanas un pašrefleksijas spējas?
Salīdzinājumā iekļāvām pētījuma dalībnieku pieredzi (Baha ziedus lieto regulāri, Baha ziedus ir lietojuši, pieredzes nav) un to, ko pētījuma dalībnieki domā – vai viņi lietojuši pērtiķmutītes esenci vai placebo preparātu, respektīvi, cik precīzi viņi spējuši noteikt to, kuru līdzekli lieto. 7% pētījuma dalībnieku Baha ziedu esences lieto regulāri, 39% dalībnieku Baha ziedu esences ir lietojuši, taču pieredze nav regulāra, turpretim lielākā daļa pētījumu dalībnieku (54%) nav iepriekšējas pieredzes ar Baha ziedu terapiju.
Skaitļi rāda, ka tie pētījuma dalībnieki, kas regulāri lieto Baha ziedus, precīzāk spējuši izvērtēt pārmaiņas un noteikt līdzekļa sastāvu (75%). Pareizus novērojums un secinājumus veikuši 57% pētījuma dalībnieku, kas Baha ziedu ir lietojuši, taču ne regulāri. Salīdzinoši vismazāk – tikai 51% pētījuma dalībnieku bez pieredzes spējuši noteikt, kurā grupā viņi pētījumā bijuši.


Hipotēze. Jo lielāka pieredze Baha ziedu esenču lietošanā, jo labāk cilvēks spēj novērot pārmaiņas savā emocionālajā stāvoklī.
Piebilde. Šim aspektam noteikti jāpievērš uzmanība nākamajā pētījumā, jo, lai pierādītu izvirzīto hipotēzi, nepieciešams vairāk dalībnieku, kas regulāri lieto Baha ziedus. Šajā pētījumā tādu bija tikai astoņi. Tomēr ir vērojamas atšķirības pašrefleksijā starp dalībniekiem, kas ir lietojuši Baha ziedus, un tiem, kam vēl nav pieredzes ziedu esenču lietošanā.

NOSLĒGUMA ANKETU ANALĪZE
Analizējot noslēguma anketas atbildes, meklējām atbildes uz šādiem jautājumiem:
Kā savu izvēli (“lietoju pērtiķmutītes ziedu līdzekli vai placebo preparātu”) pamato
1) tie, kas lietoja pērtiķmutīti un secināja, ka to arī lieto,
2) tie, kas lietoja pērtiķmutīti, taču domāja, ka lieto placebo,
3) tie, kas lietoja placebo un kuru novērojumi bija pareizi “man šķiet, ka lietoju placebo preparātu”,
4) tie, kas lietoja placebo, bet domāja, ka lieto pērtiķmutīti, tātad – novēroja pozitīvas pārmaiņas, lietojot ūdeni ar pāris pilieniem brendija.

PĒRTIĶMUTĪTES GRUPA
Balstoties uz pētījuma dalībnieku pašvērtējumu, respektīvi, dalībnieku atbildi uz jautājumu “Kā Jums šķiet, ko lietojāt? Placebo līdzekli vai pērtiķmutīti?”, pērtiķmutītes grupā 58% dalībnieku novērojumi bijuši precīzi (salīdzinājumam – placebo grupā – par 5% mazāk (sk. tālāk tekstā).
Savukārt, analizējot pētījuma dalībnieku atbildes, iegūstam šādus datus:

Novērojumi pareizi. No dalībniekiem, kas uzskatīja, ka pētījuma laikā lietojuši pērtiķmutītes līdzekli (kopā 37 dalībnieki), respektīvi, pareizi noteica to, ko lieto:
77% novērojuši pozitīvas pārmaiņas izejas situācijā,
10,5 % izejas situācija netiek analizēta konkrēti, taču dalībnieks novēro pozitīvas pārmaiņas ar izejas situācijā aprakstīto situāciju: izejas situācija saistīta ar uztraukumu un bailēm par finanšu stāvokli maksātnespējas procesā, noslēgumā dalībnieks atzīst “Mēneša beigās bez pamošanās gulēju līdz 5 rītā” (bailes bieži saistītas ar miega problēmām, jo cilvēki, kas cieš no pērtiķmutītes postošā stāvokļa, trauksmaini un slikti guļ).
2,5 % nevar pārbaudīt izejas situāciju, taču ir novērojamas citas pozitīvas pārmaiņas,
2,5 % izejas situācijā pārmaiņu nav, taču ir citas pozitīvas pārmaiņas saistībā ar baiļu pārvarēšanu
2,5 % pretrunas izteikumā: Vienā teikumā apgalvo, ka nekas nav mainījies, otrā – ka tomēr ir.
5% gadījumu – ar izejas situāciju un emocionālo stāvokli nesaistīts pamatojums: “ Vienkārši būtu jaukāk, ja būtu bijis īstais līdzeklis”, “Šķidrā vēdera izeja.”

Aprakstot pārmaiņas, šajā grupa vairāk nekā citās, dalībnieki izmantojuši metaforas un vārdus “pārsteigums, pārsteidzoši, nebija pieredzēts”: “Sajūta tāda, ka kāds noņēmis barjeru”, “Dzīve kļuvusi tāda kā “mīkstāka”, elastīgāka, kā “balona”, kad atsitas – nav tik “ciets”, “Domas ļaujas brīvam plūdumam” “Man ir tāds sakārtotāks skats uz ikdienas situācijām” “Bērns vienreiz pat pielietoja spēku, lai aizsargātu sevi, līdz šim tas nebija pieredzēts.” “Liekas, ka “klapes no acīm nokritušas” – pēkšņi viss, kam iepriekš nebiju atvērta, liekas interesants un saistošs, pat interešu izglītība.” “Bieži pieķēru sevi darām lietas, kas agrāk man sagādāja stresu.” “Sev par lielu pārsteigumu lieliski atrisināju dažas radušās sadzīviskas konflikta situācijas.” “Bērns kļuvis drošāks, var pieaugušam pajautāt. Ja sūta, piemēram, pajautā trenerim to un to iepriekš atteicās, tad man par pārsteigumu aizgāja un jautājumu pats noskaidroja”. Dara lietas, ko agrāk nedarīja” “Ja pamanīju kādu trauksmi baiļu sakarā – piefiksēju un gāju garām. Nepieķēros tām, neanalizēju, “neuzbūru drāmu”, neeskalēju. Loti neierasti. Mierīgāk. Patiesi apbrīnojami!”

Novērojumi nepareizi. Dalībnieku grupā (kopā 27 dalībnieki), kas lietoja pērtiķmutītes esenci, bet domāja, ka lieto placebo, dati ir šādi:
39 % dalībnieku pārmaiņas nenovēro,
32 % dalībnieku pārmaiņas novēro (un tās apliecina arī anketas analīze), taču noslēguma anketā, paužot savas domas par to, ko lietojuši pētījuma laikā, izvēlas atbildi “placebo”,
11% gadījumuizejas situācija netiek analizēta konkrēti vai to nav iespējams pārbaudīt izejas situāciju, taču dalībnieks novēro pozitīvas pārmaiņas,
3% dalībnieku norāda, ka pārmaiņu nav, taču tomēr, izlasot dalībnieka atbildi, secināms, ka pārmaiņas ir gan “No trokšņiem baidās, bet ir mazākas bailes no trokšņiem”,
6 % gadījumu – izejas situācija nemainās, taču ir citas konkrētas pozitīvas pārmaiņas, kas saistītas ar bailēm,
3% gadījumu izejas situācija netiek analizēta, pārmaiņas tiek gaidītas citā situācijā:  izejas situācija: “bail sniegt savus datus kādā mājaslapā”, taču noslēguma izvērtējumā “bailes, ka kaut kas varētu notikt (apse?)”,
6% gadījumu – ar izejas situāciju un emocionālo stāvokli nesaistīts atbildes pamatojums: “intuīcija”, “jābūt garšai”.
Šajā grupā dalībnieki atzīst, ka pētījumu sākuši un veikuši ar (bieži vien nereālām) gaidām un neobjektīviem (iespējams, nezināšanas dēļ) priekšstatiem: “Piesakoties pētījumam biju noskaņotāka uz to, ka sajutīšu efektu no preparāta lietošanas” “Lielas pārmaiņas neesmu pamanījusi” “Iedomājos, ka lietojot jutīšos labāk, tas man palīdzēs atgūt prieku, mieru, mīlestību” “Es iedomājos, ka pērtiķmutītei būtu jābūt kādai garšai. Manam līdzeklim nebija nekādas garšas. Tas laikam vienkāršoti spriests, bet tas manā prātā nostrādāja.”

PLACEBO GRUPA
Placebo grupā 53% dalībnieku novērojumi “es lietoju placebo” bijuši pareizi, ja balstāmies uz pētījuma dalībnieku pašvērtējumu, respektīvi, atbildi uz jautājumu “Kā Jums šķiet, ko lietojāt? Placebo līdzekli vai pērtiķmutīti?”. Ko stāsta anketu analīze?

Novērojumi pareizi. Analizējot iegūtos datus grupā (29 dalībnieki), kas pareizi noteica, ka pētījuma laikā lietojuši placebo līdzekli, iegūstam šādu informāciju:
64 % dalībnieku norāda, ka nav novērojuši pārmaiņas, tāpēc izvēlējās šo atbildes variantu.
12 % dalībnieku novēro pozitīvas pārmaiņas izejas situācijā (un to apstiprina atbilde noslēguma anketa), taču izvēlas atbildi “lietoju placebo līdzekli”. Dalībnieki, kuriem tika lūgts savu izvēli pamatot, raksta “Nav nekāda pamata [manai izvēlei], šī doma man atnāca kaut kad lietošanas laikā”; “Pieļauju, ka tā varēja būt pērtiķmutīte, taču izvēlos placebo, jo ticu, ka uzlabojumus varēja radīt placebo efekts.”
15 % dalībnieku novēro nelielas pārmaiņas, taču šaubās, vai tas ir ziedu līdzekļa iedarbībā (jo, piemēram, sākuši darīt citas lietas): “Mainījušies vairāk apstākļi, nekā iekšējās izjūtas.”
9% gadījumu – ar izejas situāciju un emocionālo stāvokli nesaistīts pamatojums: “Nebija smaržas, domāju konjaka, jo esmu lietojusi individuālo Baha ziedu maisījumu.”

Novērojumi nepareizi. Savukārt to dalībnieku grupā (26 dalībnieki), kas lietoja placebo līdzekli, taču domāja, ka lieto pērtiķmutīti, anketu analīze ļauj secināt:
27% novērojuši pārmaiņas izejas situācijā, un dalībnieku sniegtās atbildes to apliecina,
11% norāda, ka novēro pozitīvas pārmaiņas, taču pauž šaubas, ka tas ir Baha ziedu terapijas ietekmē (jo nodarbojušies ar pašsuģestiju, šajā laikā sākuši lietot zāles, nezina, kādai jābūt iedarbībai, laikapstākļu maiņa),
6 % gadījumu izejas situācija netiek analizēta konkrēti, taču dalībnieks novēro pozitīvas pārmaiņas,
12 % gadījumu dalībnieks nevar pārbaudīt izejas situāciju, taču ir novērojis citas pozitīvas pārmaiņas,
savukārt kopumā 44 % gadījumu dalībnieku novērojumi nav saistīti ar pētāmo objektu vai ir pretrunīgi:
22 % dalībnieku novērojuši pārmaiņas, taču, iepazīstoties ar dalībnieku atbildēm, secināms, ka pārmaiņas notikušas aspektos, kuros pērtiķmutīte nevar palīdzēt “nebaidos par bērnu” (sārtā zirgkastaņa), “paniska baiļu sajūta ir ļoti samazinājusies” (saulrozīte), “vieglāk pieņēmu lēmumus” (žultszālīte), zuda raudulīgums, mazinājās bērna kontrolēšana un pārlieku sargāšana, “nebija bailes no neizdošanās” (lapegle),
3 % gadījumu dalībnieki pārmaiņas nav novērojuši lietošanas laikā, bet gan vēlāk – mēnesi pēc lietošanas (piebilde: tad tās nav saistītas ar Baha ziedu terapiju),
11 % dalībnieku nenovēro pozitīvas pārmaiņas izejas situācijā (un to apstiprina atbilde noslēguma anketa), taču izvēlas atbildi “lietoju pērtiķmutītes līdzekli”,
8 % dalībnieku min ar izejas situāciju un emocionālo stāvokli nesaistīts pamatojumu: uz pudelītes bija rakstīts, lasīju e-pastā, preparāta garša, paļaujos uz intuīciju u.tml.

Tikai dažos gadījumos (salīdzinot ar pērtiķmutītes grupas to dalībnieku daļu, kas pareizi noteica, ka lieto pērtiķmutīti) dalībnieki pārmaiņas apraksta, izmantojot metaforas un vārdu “pārsteidzoši.

DAŽĀDU ASPEKTU IZVĒRTĒJUMS
1. Pārmaiņas izejas situācijā novērotas skaidri un nepārprotami: “es novēroju un, pamatojoties uz to, secinu”
Apkopojot tās atbildes, kas nepārprotami apliecina, ka izejas situācija ir mainījusies, balstoties uz dalībnieku pašvērtējumu, pērtiķmutītes grupā 54 % dalībnieku atzīst, ka pārmaiņas novēro un, balstoties uz novērojumiem, uzskata, ka lietojuši pērtiķmutītes esenci. Turpretim placebo grupā tikai 24% dalībnieku atzīst, ka novērojuši pārmaiņas un noslēguma anketā atzīmējuši atbildes variantu “lietoju pērtiķmutītes ziedu līdzekli”. Salīdzinot ar dalībnieku pašvērtējumu (sk. iepriekš), secinām, ka pērtiķmutītes grupas dalībnieku pašvērtējums ir bijis precīzāks (atšķirība tikai 4%), turpretim placebo grupā atšķirība starp pašvērtējumu un reālo datu analīzi ir 36%.

– Savukārt, ja salīdzinām datus, kuri iegūti, analizējot dalībnieku atbildes (respektīvi, apkopojot visas atbildes, kurās ir pozitīvas pārmaiņas izejas situācijā), secinām, ka pērtiķmutītes grupā pārmaiņas novērotas 57% gadījumu, turpretim placebo grupā – 17% gadījumu.

2. Pētījuma dalībnieku atbildes ir skaidras un nepārprotamas. Respektīvi, cik dalībnieku pērtiķmutītes grupā precīzi nosaka, ko lietojuši un spēj to pamatot ar novērotām pārmaiņām? Un cik – placebo grupā dalībnieku precīzi nosaka, ka lietojuši placebo un spēj to pamatot ar saviem novērojumiem? Iegūtie dati ir šādi: pērtiķmutītes grupā 54% dalībnieku novērojuši pozitīvas pārmaiņas un ar tām pamato savu atbildi “lietoju pērtiķmutīti”, turpretim placebo grupā – tikai 32 % dalībnieki nav novērojuši nekādas pārmaiņas, kas viņiem liek domāt, ka lietojuši palcebo līdzekli.

3. Atbildes nav pārliecinošas, ir pretrunīgas vai nav pamatotas
Interesanti noskaidrot, kurā grupā dalībnieki visbiežāk savus novērojumus nav spējuši skaidri pamatot un atbildēs snieguši pretrunīgu informāciju, piemēram, “Pārmaiņas izejas situācijā novēroju, taču domāju, ka lietoju placebo.” Salīdzinām to dalībnieku grupu, kas, balstoties uz saviem novērojumiem, izvēlējušies atbilstošo līdzekļa variantu (ja pārmaiņas izejas situācijā bijušas – pērtiķmutīti, ja ne – placebo), t.s. “pareizo atbilžu grupu” ar dalībniekiem, kas nav spējuši precīzi pamatot savu atbildi par to, ko lietojuši pētījuma laikā, t.s. “nepareizo atbilžu grupa”. Kā ļauj secināt iegūtie dati, pareizo atbilžu grupā nepamatotas un pretrunīgas atbildes snieguši 7% dalībnieku, turpretim nepareizo atbilžu grupā – 48%. Turklāt vismazāk nepamatotu atbilžu bija grupā, kas lietoja pērtiķmutītes esenci un to arī novēroja – tikai 3%.

4. Grupa “Bērni”
Ko var secināt, analizējot pētījuma dalībnieku grupu “bērni”? Pirmkārt, jāuzsver, ka šajā grupā dalībnieku nebija daudz (kopumā tikai 16), tāpēc iegūtie rezultāti vairāk uztverami kā pamats hipotēzēm, kuras nākotnē jāpārbauda. Turklāt lielākā daļa (14 jeb 87% no visiem šīs grupas dalībniekiem), kā secinājām pētījuma noslēgumā, bija iekļuvuši pērtiķmutītes grupā. Tāpēc varam sniegt ieskatu tikai šīs grupas datos. Saskaņā ar pētījuma dalībnieku pašvērtējumu 84% atzīst, ka pārmaiņas ir novērojuši. Šis skaitlis ir vēl lielāks, ja balstāmies uz sniegto atbilžu analīzi (vai pārmaiņas ir bijušas, vai ne), – 92%.


SECINĀJUMI
1. 71% situāciju risināšanai tomēr parasti nepieciešami vairāki Baha ziedi.
2. Lietojot pērtiķmutītes esenci, pozitīvas pārmaiņas izejas situācijā novērojamas TRĪS REIZES BIEŽĀK nekā tad, ja tiek lietots placebo līdzeklis.
3. Jo lielāka pieredze ar Baha ziedu terapiju, jo precīzākas novērošanas un pašrefleksijas spējas.
4. Ziedu esenču iedarbība ir precīzāka nekā placebo līdzekļa iedarbība. Ziedu esenču iedarbība palīdz veikt precīzākus novērojumus par pārmaiņām izejas situācijā.
5. Jo vājākas novērošanas un pašrefleksijas spējas, jo nepareizāki secinājumi.

HIPOTĒZES nākamajiem pētījumiem
– cilvēki bez pieredzes Baha ziedu terapijā nezina, ko gaidīt no ziedu esenču lietošanas,
– cilvēkiem pašanalīze sagādā grūtības, tāpēc viņi savus secinājumus pamato ar savu pašsajūtu nesaistītiem faktiem,
– gaidām un priekšstatiem ir ietekme uz novērojumiem un secinājumiem,
– izejas situācijas sarežģītība (respektīvi, tās risināšanai nepieciešami vairāki Baha ziedi) apgrūtina procesa izvērtēšanu, īpaši tad, ja cilvēkam nav pieredzes ar Baha ziedu terapiju vai pašanalīzi,

Mūsu mācība: Informēt dalībniekus gan par to, kā garšo vai negaršo pērtiķmutītes/placebo līdzeklis, respektīvi, ka garša un smarža abiem ir vienāda, jo, kā secināms no dalībnieku anketām, cilvēki ietekmējas no saviem priekšstatiem vai nezināšanas: “Nerakstīt, ka var būt ticis placebo, jo šo faktu apzinājos un izturējos piesardzīgi ikreiz, kad sajutu sevī kādas pārmaiņas”, “Saņemot pudelīti ar pilieniem, uz tās izlasīju, ka sastāvā ir 3 pilieni pērtiķmutītes ziedu esences vai brendija, atskrūvēju pudelīti, pasmaržoju un pirmā doma, kas man ienāca prātā – tā smaržo brendijs.”, “Neteikt “jums iespējams būs palcebo līdzeklis, bet varbūt īstais preparāts”, jo prāts neviļus pārcilā – ir vai nav, bet varbūt tas ir placebo, un šādas domas iejaaucas gala rezultātā”

Nākamajā pētījumā domāsim, kā vēl sašaurināt izejas situāciju, lai vēl nepārprotamāk iespējams izvērtēt ziedu esenču un placebo iedarbību. Uz tikšanos nākamajā pētījumā!